Plakātu arhīvs 
Pievediet bites sēklu laukiem!
Plakāts
Šis attēls ir pieejams tikai lietotājiem, kas ir pierakstījušies.
Aizsargāts ar autortiesībām. Plakātu attēli tīmekļa vietnē publicēti nekomerciālos nolūkos – apskatei, izglītībai un pētniecībai.
- Identifikators
- JS788
- Kategorija
- P.7. Tautsaimniecības veicināšana
- Tēma
- P.7.1. Lauksaimniecība
- Plaukts
- E.8.
- Nosaukums
- Pievediet bites sēklu laukiem!
- Gads
- 1958
- Autors
- Vera Krēgere
- Izdevniecība
- Latvijas Valsts izdevniecība
- Vieta
- Rīga
- Metode
- Litogrāfija
- Izmērs
- 89 x 58 cm
- Saglabātība
- 9
- Metiens
- 2 500
- Skaits
- 1
- Valoda
-
latviešu
MI (Nepārskatīts)
Izcelsme Ģenerējis mistral-large-latest 23.07.2026
Plakāts veidots gaišā, zilganpelēkā fona uz vertikāla taisnstūra. Augšdaļā redzams dekoratīvs, rokrakstam līdzīgs uzraksts ar izliektiem burtiem, kas izmantojot tumši brūnu un zaļu krāsu. Abās malās attēlotas ziedu pušķi ar sārtām, baltām un zilām ziedu galviņām, zaļiem stiebriem un lapām, kā arī bišu ilustrācijas. Kreisajā pusē redzama augsta augu stiebra zīmējums ar rozā ziediem un sīpoliem. Labajā pusē attēlotas dažādas ziedu sugas, tostarp zilā krāsa dominējošs zieds. Centrā zem uzraksta ir trīs teksta kolonnas ar sīkiem, melniem burtiem uz baltā fona. Apakšdaļā redzams ainavas attēls ar smilšu ceļu, kas ved uz sauli, ziedu dobēs un lauku mājiņu, kā arī traktoru un lauku darbus. Plakāta apakšējā labajā stūrī ir neliels teksts sīkos burtos.
MI (Nepārskatīts)
Izcelsme Ģenerējis mistral-large-latest 21.07.2026
Pievedot lūtes sėklu laukiem!
[?] [?] augstvėrūgu dietisku produkta — meda, kas jo seviški nepieciešams bėrniem, nogurūsiem un silmiem. Nosime ir [?] bišu ievāktajiem ziedputekšņiem un bišu indel.
Tomēr [?] ir kā kulturaugu apputeksnētajiem. Izmantojot šim uzdevumam bišu saimes, mūsu dārzauglu ražas, tāpat [?] [?] un daudzā citu kulturaugu sėklu ražas palielinās tieši par tik, par cik šo kulturaugu ražas ceļ [?] No papildus iegutajiem augļiem un sėklam, ko devušas bites augu apputeksnēšanā, lauksaimnieciba iegūst 8 un pat 10 [?] lielāku ienākumu nekā no bišu ienesā [?]
Bitiem [?] vajadzīgi nektara ievākšanai, bet ziediem bites nepieciešamas kā svešu ziedputekšņu [?] Tā sauktajiem entomofilajiem augiem, kas apputeksnējas ar kakaļņu palīdzību, [?] mūsu visvērīgākie lopharības augi — sarkanais āboliņš, bastarda āboliņš, lucerna, baltais āboliņš jeb bišu āboliņš, esparsete u. c. Šiem augiem sėklas [?] tikai tad, ja to [?] vairākkārt aplidojās bites un kamenes un atnesašas svešus ziedputekšņus, kas uz zieda [?] uzdīgot, apauglo sėklaizmētnas un nodrošina sėklu ražu.
Ja bišu [?] ir tālāk par [?] no āboliņu, grika u. c. sėklu laukiem, tad bišu saimes tiem [?] Pievedot bišu saimes sėklu laukiem, dandzkārt palielinās bišu izlidojumi un tā rezultātā iegūst divkārīeju un pat trukārīeju sarkanā āboliņa u. c. augu sėklu ražu.
Dobeles rajona Imasta Sudmaļa vārda nosauktais kolchozs un [?] vārda nosauktais kolchozs, [?] rajona kolchozs „Komunars“, Jelgavas rajona kolchozs „Komunisna ceļš“, Bauskas rajona kolchozi „Uzvuru“ un „Cīņš“ u. c., izmantojot bites sarkanā āboliņa apputeksnēšanas darbā, iegūst 3—4 centnerus un vēl lielākās sėklu ražas no hektara, kamēr bez bišu pievēšanas iegūst tikai 1—1,5 centneras sėklu no hektara.
Dobeles rajona kolchozs „Komunars“ 1955. gadā no baltā āboliņa 30 hektaru liela sėklu lauka, ko aplidoja 17 pašu kolchoza bišu saimes, caurmerā ieguva 6,7 centnerus sėklu. Turpietim 1957. gadā, kad šā kolchoza [?] [?] organizēja baltā āboliņa sėklu lauku intensīvu apputeksnēšanu, pievedot vēl 50 bišu saimes no citām saimniecibām papildus jau esošajam, kolchozs caurmerā ieguva 14 centnerus sėklu no hektara.
Petijumos noskaidrots, ka pilna sėklu ražu no sarkanā āboliņa ziediem iegūst, ja katru āboliņa zieda apmeklē 5—12 bites un atētaj tur bagātīgu ziedputekšņu maisījumu. Tādus apstākļus var radīt, ja sarkanā āboliņa sėklu laukam pieved caurmera ne mazāk kā 3, bet vēl labāk — 5 bišu saimes uz 1 sējumu hektara. Latvijas PSU apstākļos ar 5 bišu saimem no 1 hektara iegūti 6 centneri sarkanā āboliņa sėklu. Sėklu laukam bišu saimes jāpieved tieši pirms augu ziedēšanas sākuma. Bišu saimes [?] naktis. Ja tās [?] 1—2—3 km attālamā no dravas, tad jābēto piesardzības pasākumi, lai lidojošās bites neatgrieztos dravas novietnē. Var rīkoties šādi: 1) bišu saimes iepriekš aizved uz meda gumbam (avenēm, krūkļiem) un tieši pirms apputeksnējamo augu ziedēšanas pieved sėklu laukam; 2) [?] nedēļa pirms bišu saīnju izvēšanas izvēldo speciālās saimes no jaunajām bitēm, kas nelido atpakaļ. Tādās bišu saimes pieved sėklu laukiem jau nedēļa pirms augu ziedēšanas.
Daži biškopji, atsaukdamies uz savu pieredzi, ieteic vēl šādus piesardzības pasākumus: 1) bišu saimes pieved apputeksnējamo augu sėklu laukam tieši no dravas, nekavējoties pieliekot [?] skrejai [?] vairodziņu, kas garāks par skreju, lai bišu izlidojumu novirzītu gar vairodziņa galiem; pēc nedaudzām dienām vairodziņu atņem; 2) [?] saimes pirms izvēšanas novieto uz parīs dienām [?] telpā, [?] skreju, lai stropu nodrošinātu pietiekumi daudz [?] telpas.
Katram gadījumam agrākajā dravas novietnē jāatstāj kāda mazāk spēcīga bišu saime, [?] pievienosies atgriezašās bites. Silmās bišu saimes jānovieto pie atsevišķa sėklu lauka un ne tavāk par 2 km no parejām saimem. Bites pie apputeksnējamo augu sėklu lauka atstāj pa visu ziedēšanas laiku.
Lai bites rosinātu labāk apmeklēt sarkanā āboliņa ziedus, sējumiem medz piejasikt apmēram [?] bastarda āboliņa.
Labī sasniegumi iegūti, bites dreseijot, t. [?] lebarojot bišu saimes sėklas āboliņa ziedēšanas laikā ar [?] [?] kas [?] ar sarkanā āboliņa ziediem. Sriņu gatavo no 1 dalas cukura un 1 dalas ūdens, ūdeni aizvārst. Kad sriņus [?] līdz 30°C, tajā uz vairākām stundām iemēr: āboliņa zieda [?] kas [?] no āboliņa galvīnām [?] galvīnu zālās dalas). Nākamajā rāš [?] šāda sriņu, no kuru atkasti stolēriji, ielej barības traukā un izedīna pa 100—200 graniem katrai bišu saimel, uzliekot barības trauku virs rūmāšiem. Šo [?] sāk, līdzko sriņu gatavošanai var dabūt pirmās uzziedējušās āboliņa galvīnas, un tarpina katru dienu, kamēr sėklu lauka āboliņš ir noziedējās.
Sėklu ražu ceļšanai katra saimnieciba jāizvēldo spēcīga drava, kas nodrošina visu sėklu lauka augu pilnīgu apputeksnēšanu. Bišu saimes jāizmanto apputeksnēšanas [?] sākot ar augļu darziem — [?] un beidzot ar agrina [?] āboliņa atāta — [?] pirmajā pusē. No apputeksnējamam kultūrum bites iegūst arī medu.
Stingri jaseko, lai dravu apkārtne uz ziedošajiem augiem neizmūglota un nepadinātu indīgas kimikalijas, kas var nonavēt bites.
Par sasniegtajiem rezultātiem un sėklu ražu pieaugumiem jāizdara uzskaitē, lai ar citiem lauksaimniecibas specialistiem dalītos pieredzē un palīdzētu ceļi mūsu republikas lauksaimniecibai tik [?] vajadzīgo sėklu ražas.
Latvijas dabas pētnieku biedrība
[?] | [?] TĪKLAJAS [?] | VIRGINIA TĪKLAJAS
VIRGINIA TĪKLAJAS | VIRGINIA TĪKLAJAS
[?] [?] augstvėrūgu dietisku produkta — meda, kas jo seviški nepieciešams bėrniem, nogurūsiem un silmiem. Nosime ir [?] bišu ievāktajiem ziedputekšņiem un bišu indel.
Tomēr [?] ir kā kulturaugu apputeksnētajiem. Izmantojot šim uzdevumam bišu saimes, mūsu dārzauglu ražas, tāpat [?] [?] un daudzā citu kulturaugu sėklu ražas palielinās tieši par tik, par cik šo kulturaugu ražas ceļ [?] No papildus iegutajiem augļiem un sėklam, ko devušas bites augu apputeksnēšanā, lauksaimnieciba iegūst 8 un pat 10 [?] lielāku ienākumu nekā no bišu ienesā [?]
Bitiem [?] vajadzīgi nektara ievākšanai, bet ziediem bites nepieciešamas kā svešu ziedputekšņu [?] Tā sauktajiem entomofilajiem augiem, kas apputeksnējas ar kakaļņu palīdzību, [?] mūsu visvērīgākie lopharības augi — sarkanais āboliņš, bastarda āboliņš, lucerna, baltais āboliņš jeb bišu āboliņš, esparsete u. c. Šiem augiem sėklas [?] tikai tad, ja to [?] vairākkārt aplidojās bites un kamenes un atnesašas svešus ziedputekšņus, kas uz zieda [?] uzdīgot, apauglo sėklaizmētnas un nodrošina sėklu ražu.
Ja bišu [?] ir tālāk par [?] no āboliņu, grika u. c. sėklu laukiem, tad bišu saimes tiem [?] Pievedot bišu saimes sėklu laukiem, dandzkārt palielinās bišu izlidojumi un tā rezultātā iegūst divkārīeju un pat trukārīeju sarkanā āboliņa u. c. augu sėklu ražu.
Dobeles rajona Imasta Sudmaļa vārda nosauktais kolchozs un [?] vārda nosauktais kolchozs, [?] rajona kolchozs „Komunars“, Jelgavas rajona kolchozs „Komunisna ceļš“, Bauskas rajona kolchozi „Uzvuru“ un „Cīņš“ u. c., izmantojot bites sarkanā āboliņa apputeksnēšanas darbā, iegūst 3—4 centnerus un vēl lielākās sėklu ražas no hektara, kamēr bez bišu pievēšanas iegūst tikai 1—1,5 centneras sėklu no hektara.
Dobeles rajona kolchozs „Komunars“ 1955. gadā no baltā āboliņa 30 hektaru liela sėklu lauka, ko aplidoja 17 pašu kolchoza bišu saimes, caurmerā ieguva 6,7 centnerus sėklu. Turpietim 1957. gadā, kad šā kolchoza [?] [?] organizēja baltā āboliņa sėklu lauku intensīvu apputeksnēšanu, pievedot vēl 50 bišu saimes no citām saimniecibām papildus jau esošajam, kolchozs caurmerā ieguva 14 centnerus sėklu no hektara.
Petijumos noskaidrots, ka pilna sėklu ražu no sarkanā āboliņa ziediem iegūst, ja katru āboliņa zieda apmeklē 5—12 bites un atētaj tur bagātīgu ziedputekšņu maisījumu. Tādus apstākļus var radīt, ja sarkanā āboliņa sėklu laukam pieved caurmera ne mazāk kā 3, bet vēl labāk — 5 bišu saimes uz 1 sējumu hektara. Latvijas PSU apstākļos ar 5 bišu saimem no 1 hektara iegūti 6 centneri sarkanā āboliņa sėklu. Sėklu laukam bišu saimes jāpieved tieši pirms augu ziedēšanas sākuma. Bišu saimes [?] naktis. Ja tās [?] 1—2—3 km attālamā no dravas, tad jābēto piesardzības pasākumi, lai lidojošās bites neatgrieztos dravas novietnē. Var rīkoties šādi: 1) bišu saimes iepriekš aizved uz meda gumbam (avenēm, krūkļiem) un tieši pirms apputeksnējamo augu ziedēšanas pieved sėklu laukam; 2) [?] nedēļa pirms bišu saīnju izvēšanas izvēldo speciālās saimes no jaunajām bitēm, kas nelido atpakaļ. Tādās bišu saimes pieved sėklu laukiem jau nedēļa pirms augu ziedēšanas.
Daži biškopji, atsaukdamies uz savu pieredzi, ieteic vēl šādus piesardzības pasākumus: 1) bišu saimes pieved apputeksnējamo augu sėklu laukam tieši no dravas, nekavējoties pieliekot [?] skrejai [?] vairodziņu, kas garāks par skreju, lai bišu izlidojumu novirzītu gar vairodziņa galiem; pēc nedaudzām dienām vairodziņu atņem; 2) [?] saimes pirms izvēšanas novieto uz parīs dienām [?] telpā, [?] skreju, lai stropu nodrošinātu pietiekumi daudz [?] telpas.
Katram gadījumam agrākajā dravas novietnē jāatstāj kāda mazāk spēcīga bišu saime, [?] pievienosies atgriezašās bites. Silmās bišu saimes jānovieto pie atsevišķa sėklu lauka un ne tavāk par 2 km no parejām saimem. Bites pie apputeksnējamo augu sėklu lauka atstāj pa visu ziedēšanas laiku.
Lai bites rosinātu labāk apmeklēt sarkanā āboliņa ziedus, sējumiem medz piejasikt apmēram [?] bastarda āboliņa.
Labī sasniegumi iegūti, bites dreseijot, t. [?] lebarojot bišu saimes sėklas āboliņa ziedēšanas laikā ar [?] [?] kas [?] ar sarkanā āboliņa ziediem. Sriņu gatavo no 1 dalas cukura un 1 dalas ūdens, ūdeni aizvārst. Kad sriņus [?] līdz 30°C, tajā uz vairākām stundām iemēr: āboliņa zieda [?] kas [?] no āboliņa galvīnām [?] galvīnu zālās dalas). Nākamajā rāš [?] šāda sriņu, no kuru atkasti stolēriji, ielej barības traukā un izedīna pa 100—200 graniem katrai bišu saimel, uzliekot barības trauku virs rūmāšiem. Šo [?] sāk, līdzko sriņu gatavošanai var dabūt pirmās uzziedējušās āboliņa galvīnas, un tarpina katru dienu, kamēr sėklu lauka āboliņš ir noziedējās.
Sėklu ražu ceļšanai katra saimnieciba jāizvēldo spēcīga drava, kas nodrošina visu sėklu lauka augu pilnīgu apputeksnēšanu. Bišu saimes jāizmanto apputeksnēšanas [?] sākot ar augļu darziem — [?] un beidzot ar agrina [?] āboliņa atāta — [?] pirmajā pusē. No apputeksnējamam kultūrum bites iegūst arī medu.
Stingri jaseko, lai dravu apkārtne uz ziedošajiem augiem neizmūglota un nepadinātu indīgas kimikalijas, kas var nonavēt bites.
Par sasniegtajiem rezultātiem un sėklu ražu pieaugumiem jāizdara uzskaitē, lai ar citiem lauksaimniecibas specialistiem dalītos pieredzē un palīdzētu ceļi mūsu republikas lauksaimniecibai tik [?] vajadzīgo sėklu ražas.
Latvijas dabas pētnieku biedrība
[?] | [?] TĪKLAJAS [?] | VIRGINIA TĪKLAJAS
VIRGINIA TĪKLAJAS | VIRGINIA TĪKLAJAS